[Melikols]
Man ir saspiedusies galva, tā kā gurķi burkā,
Jo pie sirds es ņemu to, ko apkārt muļķi runā.
Kad beidzot esmu saņēmies un sācis kaut ko darīt,
Uz rokām trumpji, it kā Dievs, kārtis jaucot, palīdz.
Kāds vienmēr saka man: “Tu paļubomu krāpies!”,
Bet gadās tā, ka netīšām uz labu lomu trāpies.
Tu apgalvo, ka esmu laimi racis nogodīgi?
Tad kāpēc nesanāk uz manim acis nebolīt?
Jo man ir mazumiņš, ko pats es ņemu saviem spēkiem;
Es dienās gribu kļūt par labu tēvu maniem bērniem,
Tāpēc jācenšas ir darīt kaut ko lietas labā,
Lai apkārtējie piedzīvo ar manīm dienas labākas.
Un ja mana dzīve maziem soļiem iet uz augšu,
Tad kāda velna pēc es sevi šeit par viesi saucu,
Vietā kurā sāku dzīvi jau no bērna kājas,
Bet neesmu vairāk cilvēks, kuram iekšā bēdas krājas.
Tāpēc man ir pohuj, vai mani mājās respektē.
Tāpat jau sen šī vieta manas slāpes neveldzē…
Man pat prieks, ka cilvēkiem ir, par ko parunāt;
Vismaz arī citi zin’, ka veiksme pa šo gadu nāk.
Bij’ tur dažas problēmas, bet tas ir godīgi:
Dzīve izlēma par manām kļūdām mani sodīt.
Salūts visai masai, tai, kas mani sūri nodirš,
Ja jūs dzīvotu manu dzīvi, sen jau būtu nomiruši.

Piedz.
Godīgi vai negodīgi? Da kāda starpība
Modīgi vai nemodīgi? Tas kādam svarīgī?
Sodīs vai nesodīs – mēs sākam darīt
Kolīdz tas nenotiks
Ne sūda nenotiks nekas šeit, jā
Ne sūda nenotiks nekas šeit, jā
Ne sūda nenotiks nekas šeit, jā
Ne sūda nenotiks nekas šeit, jā

[Edavārdi]
Ja es tiktu galā, veci, pat ja sūdi notiktu
Un beigtu lietot to, ko visiem šeit ir grūti nolikt
Ja darot, ko gribu, varētu jaunu būdu nopirkt
Kamēr citi nedarītu neko, vai tas būtu godīgi?
Ja būtu bagāts, jo es zeltu sazīmētu
Vai tas nozīmētu, ka man velns palīdzēja?
Un es nešaubos, ka uztraucies kļūtu
Jo, ja uzvarētu, vai tas uzbrauciens būtu?
Ja pēc panākumiem visiem sekotu vēl
Un es izdarītu visu pats, neprasot padomu Tev
Vai tas būtu godīgi, ja tempu celtu
Un es izdarītu to kas, ķipa, bija lemts Tev?
Zinu, kāpēc uz mani Tu saniknots lūri
Jo, ja visi man blakām dara, arī man čilot grūti
Pie vārdiem sieties – tas nav tagad retums
Toreiz slikti, tagad labi daru – tās ir manas pretrunas
Ja celtu līmeni un sacerētu tā kā psihs
Vai Tev šķiet, ka mani vajadzētu pārmācīt?
Vai blenztu uz mani te jokainas acis
Ja es darītu nedaudz vairāk, kā no manis prasa?
Ja tas traucē tad, ielej vēl
„Es būšu vainīgs pie paģirām.”, saki piektdien sev
Naids izaicina likteni, tam pietiek, eu
Viņš negribēja palīdzēt man, bet ieriebt Tev, un tas ir viss

Piedz.