Reperi ir bērni, kuri grib, lai viņus paceļ
Man ir pohuj, es daru visu pats sev
Kaut gan dodu dziesmas visiem, jā
Bet, zini, nekad neprasīšu citiem – kā?
Citiem sāp, kad izpaužos ar diss’iem tā
Bet tā gadās, kad batlot ar šiem tipiem sāk
Lāzeri, mēs neveidojam stulbas gonkas, lempi
Bet šis tev nepatīk, jo jūti konkurenci
Par katru reperi, kas ir stīvs un banāls
Es plūstu netīri kā Rīgas kanāls
Garīgi vīrusi uz katras rindas ietverti
Jo manām smadzenēm ir indes dziedzeri
Tas ir pretīgi tā, ka, ja ar pimpi iesistu
Pa seju tev džeks, kas tikko simtu iemetis
A tu meklē īsto caurumu, kad slavas trūkst
Kā nekrofīļi, kuri drāž nažu brūces
Rakstu skices, un tad es papišu demo visus
Bet esmu radošs kā Taliban teroristi
Un radu vairāk jums klasikas te loģiski
Jo liriski sakrītu ar Taliba (Talib Kweli) genotipu

Rakstu tik daudz, kad ierauju „Pilzenes”
Ka pie maniem pirkstiem jau pieauga piltene
Ja gribi būt karsts kā tie stāri tur klipā
Es tev varu palīdzet ar gāzi un spičkām
Tā es stāstu, kad sākās draudīgs bīts
Tumšas sejas kļūst bālas, bālās caurspīdīgas
Domā man ir vēlme rīmes palabot? Nē!
Vai tas nebija skaidrs, šķībi pasakot „e” burtu man?
Viedokļi? Es piekāšu 10
Jo tie kā geji mani vienkārši nepiš
Es varu pastāstīt par fiškām manām pat stundu
Bet to pārpratīs kā vārdus „arābs ar bumbu”
Jūs kļūstat saldi, lai savāktu ovācijas?
Tad ziniet – Ellē ir labāk par solāriju
Radās atziņa, rēcot par „Fabriku”
Ka nebūtu zvaigzne pat, ja ģērbtos par Patriku
Es jo spļauju liesmas saēdot tev matricas
Kā pēc chili pipariem paēdot vēl papriku
Ja es būtu savu skilu lielumā, vilktu botas kājās
Un ietu spelēt „Lego” ar jūsu bloku mājām