Moš’ es sabojāju savu karmu diemžēl?
Tā nenotiek? Bet tu redzi bargu piemēru
Es neuzvaru, jo nokavēju startu vienmēr
Laikam savā dzīvē tomēr darvu pielēju
Laikam kļuvu nupat neprātīgs
Jo es māku mest pret zemi un pat netrāpīt
Metaforas un tās bumbas iet vēsi
Bet tas nojauc ritmu, jo tad bundzinieks rēc
Tā man veicās, bet to lieki atkal borēt
Man patīk tāds stils – tieši tas nav modē
Nezinu, kā ierados šai ierakuma pusē
Man patīk klubi, zini, vēl es iesaku pat tusēt
Bet es rakstu dziesmas, kur tie sūdi parādās
Un es to nedaru, lai būtu savādāks
Tā tas sanācis ir, moš’ gaisā tu degunu cel
Bet viss varēja būt savādāk milisekundes dēļ

Piedz.
Varbūt šī vieta nav radīta man, bet es eju tālāk
Es eju tālāk un es eju tālāk
Priekš jums šķībi, man skanīgi skan – es eju tālāk
Es eju tālāk un es eju tālāk
Kaut tas nav mainstream’s, kas ir dabīgi man – es eju tālāk
Jā, es eju tālāk un es eju tālāk
Te citi varianti vairs nav svarīgi man
Es eju tālāk, jā, es eju tālāk

Ja būtu bagāts, un skatītos tad biezākā makā
Pie tā paša kompja sēdētu, tik’ lielākā hatā
Man reizēm šķiet, ka tas man pienākas tā kā, bet ir ienācis prātā
Ka tagad man vajag to, kas iemāca strādāt
Uz panākumiem ceļš, no tā kā sabiedēts mūc
Kad tas nav tas, ko gribi, bet citi – „Pacieties!” lūdz
Patīkami domāt, ka zini, kur pagrieziens būs
1. reiz ejot pa ceļu, par to vēl palielies stulbi
To saku sev, kad bliežu tukšā zālē
Es vismaz mēģinu, varbūt tas ir labāk nekā klusām stāvēt
Joprojām esmu es, saku savas domas tev tieši
Katra kļūda beigās izskatās kā solis uz priekšu
Rakstu rindas, kas paceļ dažus man liekās
Tas ir vieglākais ceļš? Tad paņem svarus un pierādi
Ir ko teikt, bet nedziedu bārā kā Beks
Vai tas labo ziņu sabojā tā kā vārds bet?

Piedz.

Un tā es cīnos tik’ ar to, kas ir dots
„Gribu visu viegli,” – zini, tādas domas ir sods
Neākstos – sen jau metu jokus te nost
Velku uzpurni, jo citi džeki dodas te kost
Jo mana dzīve mani mācīja reiz
Dari vairāk nekā citi, kad šī nācija beidz
Ambīcija – pārspēt gribu gravitāciju šeit
Likt visiem pacelt rokas it kā zādzību veicu
Esmu nedaudz nevietā, bet besi veļam malā
Jo punktus vari savienot, kad esi ceļa galā
Neesmu nejauši te, kur nācīja pelēka
Ja pirms rados, Dievam teicu –„Jā, Rīga derēs!”
Jo es galu galā tikšu, kur vaj’g
Sašūšu pats, ja nepietiks to bikšu un maiku
Es pakritīšu, skrienot pēc tās naudas un telpas
Un tad piezemēšos pie kaudzes ar zeltu, varbūt

Piedz.