Esmu Edavārdi, ar retu repa māku
Pēc prāta vecuma esmu kā veci veterāni
Reperi nez’ cik shit’us nesavāra
Jo skils ir kā repšiki, redzi, nepastāv
Šie džeki atrod naidnieku sevis pretstatā
Bet es esmu par tālu – jums Edu nepanākt
Veci, esmu gatavs bumbas mest kā Teherāna
Bet es jums necelšu barjeras repā
Turpinat taisīt sev karjeras netā
Latvijā ir tā, ka, ja sarīmētu teikumu ar teikumu
Teiktu puse, ka puse veikuma
Nesatur tak atskaņas kā tās runas Kreitusa
Un, ja beigtu es dēļ tā būtu idiots
Kļūtu kā miljons reperu, bet liriski
Večus tirinu, kas ceļ iedomu pilis te
Repa vaļi? Nē, iekožu zivis te
Kurus reti ritmiska runa ļoti spridzina
Ļoti fiksi Fifķika (50 cent) bicepsi tos tik’ vilina
Repā, un it kā jau pietiktu sviesta
Man neesot flow’a un jau pietiktu bliezt
Bet nerakstu diss’us, jo pietiktu kliegt
Tie būs niknāki, ja es feisā (face.lv) ielikšu 1
Nesaku, ka esi patups, es tik’ rīmēju
Balss raustās uz skatuves – es tam līdzēju
Bet rokas vairāk, tu labāk ej par dīdžeju
Es jūs apriju, MC’iju kārtīga mafija?
Bet jūs bijāt vampīri, kad rādīja „Bafiju”?
Es jūst nīstu, izdomājāt kritizēt
Jums pat ierakstoties studijās iznāk diss’i lēti
Nezinu, vai jums studijas tās noderēs
Jo tajās diršat kā publiskajās tualetēs
Tad jau parasti pamazi karaļi saka, ka
Te nav atskaņu, saskata lažu tik’ atkal tak
Bet, ja godīgi, jums vajag dullas ekstras
Ja gribēšu, lai uzbrauc rakstīšu jūsu tekstus
Es nerakstu dzeju, man jāraksta mācības
Lai blieztu labi jums jālasa zādzības
Esat jūtīgi kā pārprastas mātītes
Ja pēc šitā dirsīs, tad vārdi ir trāpīgi
Pusei no šiem čaļiem vaj’g tvirtāku brūtgānu
Turat mikrafonu tā, it kā jūs sūkātu
Stāstot, ka lirika un flow’s nav svarīgākais
Lūk, šīs zelta atziņas vaj’g sacīt kādai
Blondīnei, bombīt vēl hītus kompī sev
Kuri skan kā orģijas ar zombiju
Degsiet Ellē kā Poncijs, kā Pompeju
Pārklāju ar pelniem, bombīju vēl porcijas
Tev šitais nepatīk? Ko tu te jaucies?
Skaitu 2 minūtes, bet tu vēl klausies?