Es sēžu un nedaru neko
Ja ir jēga – nemanu te to
Visi kustās, es sēžu viens
Un bieži vadu tā nedēļas dienas
Jo man galvā nav pelēkās vielas
Viņa aizgāja uz plenēru liekas
Man ar kafiju krūze pilna
Dzeru un par mafiju lūru filmu
Kaut gan nav tā, ka jūtu vilni
Jo man visa diena ir kā loop’a cilpa
Tērēju spēku, taisot desmaizes
Vai, kanālus tos mainot, es spaidu
Pūlti, un, redzot skaisto nesmaidu
Kā redzot letiņus, kas taisot Westside’u
Kamēr te pa dienu tik’ steiga
Visi streso, jo šķiet ka ir beigas
Tās emocijas, kas griež un ir feinas
Mana seja parāda ar vienu izteiksmi
Ja šādu dzīves veidu paprovēsi
Tad tu pieaugsi reiz pie datorkrēsla

Piedz. 4X
Mana dzīve ir laba dzīve
Kaut parazīts esmu pamatīgs

Ai, šodien gribu būt pretīgs
Taukaini mati, smirdīgas zeķītes
Tāds, kurš cacām tām pilnīgi besītu
Ja viņš būtu blakām, kad līstu uz Esīti
Ja ceļu klausuli, un mani sauc tusēt
Tad izliekos, ka manis nav, klusēju
Es metu to, kas krutāks pie malas
Man uz riepas jau turās 1 alus
Dažus čomus ar palamām pasaucu
Un pērku alu, ja kabatā sataustu
Naudu, dzeram kā karā, kad sašauj
Un tad deram, kam ir garākas atraugas
Ņemam numurus uz dullo un zvanam
Ja paceļ, rēcam, muldot, ko varam
Un tā daram līdz grādi paši pāries
Jautājot – „Vai te Jānis no Mazpisāniem?”
Līdz kādam paģim pa savam tad aizlienam
Tad zvanam pie durvju zvana, tad aizskrienam
Moš’ bišķi pagaidam, lai piedotu spriedzi
Un tad skrienot dodam viens otram pieci

Piedz. 4X