Šodien sūdīga diena, bet es turpinu smaidīt
Laikam šodien atkal vaļā durvis es taisīšu
Seja izskatās tā, ka varu žurkas te baidīt
Un kāpņu telpa smako tā kā čuras, bet lai ir
Mani sauc pie sevis tumšā puse
Kad, ķipa, dzīve sūkā kā gultā kuce
Kad šķiet, ka mana mūza tikai dūmā dus
Žēl, ka šaubas spēj tik’ pēc brūnā zust
Bet tas viss ir tikai domu spēks
Kas samainīt pasaulei šai toņus mēdz
Es laikam esmu emo kā roku rētas
Gaisma tuvojas un jautā man – „Ko tu bēdz?”
A tajā pašā laikā aiz loga spīd saule
Ārā Ēriks, Marija, bet tie nav 3 draugi
Karogi izkārti, vispār rīts jauks
Bet sarkans un balts man atgādina 3 graudus

Piedz. 2X
Es visu tikai daru kā sanāk
Kā sanāk, kā sanāk
Kā sanāk, kā sanāk
Bļe, vecīt, man vāks

Man laikam patīk justies slikti, tā šķiet
Prātā negācijas, nekas cits līdz nāk miegs
Es gribu lēni lejā krist, nu, kā sniegs
Negribēt ir ērtāk, ja risks ir tāds liels
Ja pēc stresa šūnas vairs neataugot
Liec sev justies kā lūzerim, lai neaplauztos
Cerēt ir stulbi, bet tu gaidi neapjaušot
Jo to darīt atklāti šie laiki neatļaušot
Prātā melnais humors kā blings un ķēdītes
Mācu lamāties dzīvniekiem kā Vinstons Čērčils
Moš’ tādēļ miršu, bet ar cigareti jārunā
Es nezinu nākotni – es slikti redzu tālumā
Manā dzīvē nekas ļauns nav noticis
Bet tveru negatīvo kā ausis notis, bļin
Kāpēc nejūtos es jauks kā rozes
Un par to nemetu tekstus kā plaukts, kam rokas ir

Piedz. 2X

Man ir jābeidz te tēlot, nīst
Bet tas prasa gadus kā pērkot cīgas
Es neko negūšu jums rēcot līdz
Man šķības acis nebūs pat ēdot rīsus
Jābeidz ignorēt pozitīvo, taisot naidu
Tikai, jo tas atgādina saldo smaidu
Mutes kakti uz leju pat, kad lika animācijas
„Tu esi bēdīgs?” – Nē, šodien ir stipra gravitācija
Pat pakaramais tur, pie sienas, ēstuvē
Izskatās pēc pīķa kā sieviešu pēcpuse
Tas viss tik’ aicina padoties, nomudīt
Vai tu esi teicis „viss padosies” spogulī?
Kad viss labi šķiet, ka neveiksmes sarodās
Laikam esmu izlepis, ne reizi sarosās
Prāta domas tādas neveiklas, nu, ķipa
Ja viņš neko sliktu man neteica, tad padomāja

Piedz. 2X