[Edavārdi]
Viss ir tikai galvā, kamēr citi šaubās
Mūsu diski ir kā Hitlers ar bisi saujās
Kas domā šis nav fitness – dikti maldās
Tāpēc viņi nevar iznest, ko liku galdā
Gribi pabarot, parazīt, savu naidu?
Es te gribu tikai pavadīt labi laiku
Moš’ par jēdzīgu padarīt gadu gaitu
Pārmaiņas pēc pamanīt tavu smaidu
Pirms došu no repa karabīnes galu baigu
Jo batlos nav upes no piena
Un kad visu, ko tu uznes, nolieku
Salieku ar mieru kā puzles no viena
Gabala, sajūtos es kruts un nopietns
Jo tikai šitā varu blusas nospiest
Un kad Edavārdi degot ber šo brīvi
Nevaj’g jums ņemt neko personīgi
Daži saka – „Tā bliezt spēt ir lāsts!”
Bet, veci, mans piemērs bija Nas
„Illmatic” toreiz palīdzēja izprast
To, kā toreiz viņš sarīmēja tik traki
Velāk to pašu arī mēdza Big Pun’s
Tādām skilam šeit, pagrīdē, pat ir bans
Bet, ja uzmauktu kā daļa popscēnas
Vai tevi uztrauktu tās manas problēmas?

Piedz. 4X
Šādam skilam nav bijuši precidenti
Tas netiks viltots kā miruši prezidenti

[Edavārdi]
Kāpēc tu klausies tajā, ko saku?
Un kāpēc es vietā šajā šo lasu?
Domas? Varu arī glabāt šo masu
Bet masku katra teksta galā nokasu
Laiku tērē tik tālu, ka mēle ir bāla
Un vērtē ik vārdu kā Mēness kristālu
Tēmē uz skilu kā uz drēbēm itāļi
Jo repot labi ir kā spēlēt ģitāru
Kaut gan nav zagtas spējas no TV
Laikam tikai daži spēj to novertēt
Un par šīm rīmēm reizēm bari pat uzbrauc
Bet, zini, tomēr tikai mani tas uztrauc

[Arčijs]
Staigā zem vielas štīmī, vai ar lielu blingu
Kas ik dienas šķind, un club hītus griez uz riņķi
Ko tu izmurgo pantā, es saku ar 1 rindu
Bet vienalga mani gan nīst, gan ciena simti
Un ignorē miljoni, bet es turpinu bīdīt tās lietas
Nemainot sev standartu un brīvību pret cieņu
No pseido-true MC’ijiem, kas nebeidz skolot un īdēt
Katrā dziesmā, tik’ nemāk labi flow’ot un rīmēt
Tu stāsti rajoņikiem, ka es tev besīju, ārprāts
Bet kāpēc sejā es dzirdu – „Respekts, vecīt, ka atnāci!”
Mūs diss’o, mūs heito, un vēl te džeki apskauž
Jo PKI tiem sagrāva LV repa pasaulīti
Vairums uzticīgo fanu, čista, kā apsitās
Beidzot izdzirdot, ka arī šis skan latviski tā
Kad sapisīšos būs liels blings man svastiskā
Jo piesaku feikiem genocīdu instant klasikās
“Multi rīmes un flovs, tas ir sūdīgi,” – saki nafig?
Ja to aizsāka leģendas kā Kool G Rap un Rakim
Tu nīsti tos reprezentus, un pats tu visu zini
Bet, tad tu heito un nesaproti Nas’u vai Bigiju?
Pārdrukājat grāmatiņas un murgus tik’ kaisat
Jūs varat mest ēnas, kad ugunis taisam
Es jūtos ērti, jūsuprāt, repot par repu
Ja jūs repojat repu par repu, kuru es repoju par repu

Piedz. 4X
[Skutelis]
Skutelis pie miķa – nu tik dulli būs
Es izārstēšu Tavu kuci tā kā Dulituls
Man nevajag, lai piešķirtu man slavu, titulu
Savu pagātni Es nesaku tā kā Tito kungs, jā
Bīstams tarantuls; lai mūk ganāmpulks
Un mans galapunkts ir Olimps
Es nezinu, kas notiks, bet, pat ja maina notis
Man vajag laikam norimt pirms ļauju laikam nodilt
Esmu kā Harisons – kaut kas starp Lenonu un Bahu
Kā baritons – kaut kas starp tenoru un basu
Kā Aristotelis – starp Zenonu un Krasu
Kā Vašingtona – kas starp Detroitu un Karakasu
Un, ja man prasa, tad bara masu tas dara mazu –
Ka viņi cenšas pateikt katram asu vārdu
Esmu neglīts, atgādinu Karabasu. Bet kam man tas
Ja labāk lasu, bez steigas gaidot to, kāds būs žūrijas verdikts?
Pat ja mūzikai reps slikts, Es turpinu bez trika
Kā grūpijas bez stila, sniegt neķītras atbildes
No netīras mapītes, gaidot sekmīgas atzīmes

Piedz. 4X