Piedz.
Met ārā, met, met, met, met
Bez nekādiem “bet, bet, bet, bet!“
Met ārā met, met, met, met
To, kas ož jau kā vļek, vļek, vļek, vļek!
Met ārā met, met, met, met
Ar dievu kā brep, brep, brep, brep
Lai tas zūd, lai tas kūp, lai tas deg, deg, deg
Tāpēc met ārā, met, met, met

Vajag atlaidīti, zvani
Kad pērc biļeti, lai atbalstītu mani, paldies
Un vajag vēl vienu lietu
Savā darbā dabūt radiniekam vietu, OK
Tas nekas, ka nav labs CV
Kas tur traks, ja viņš nāks tikai atsēdēt
Cik tādai domāšanai pakļautas dvēseles
Nevajag pat atjaunot PSRS
Kad vajag visu grābt pa galvu, pa kaklu
Un nedod dievs, ja tas nav pa blatu,
Citādāk tu vari tik ar kravinieku braukt
Rādi, ko māki, jo tev te radinieku nav, un tad visi tevi

Piedz.

Vajag nevis mācīt, bet kārtīgi sabļaut
Un uz ceļa bedres nevis lāpīt, bet apbraukt
Jaunas idejas vecas pieredzes vietā
Tev nevajag to, bet lai liek tevi mierā
Gribam ko citu, atkal jau sākas
Apelē pie tā, kā bija, it kā tas atpakaļ nāks
Nosaki to, kas ir stils, kas ir statuss
Sēžot vienā amatā jau divdesmit gadus
Padomija beidzās, dod reperiem pulti
Bet jāuzvedas pretēji, lai vecajiem nav grūti
Nav pieklājīgi līst ar to mikrofonu visā
Jo tas tā pieņemts, pieņemts kad, komunismā?

Piedz.

Vai kāds dosies man palīgā
Savienība bruka, noteikumi palika
Stāsta toreiz bij točna labs
It kā tagad hruščovku par maz, aha
Skumst kā pēc paradīzes
Nostaļģija pēc nabadzības
Joprojām izvairās no atbildības
Nemīž no korupcijas, bet no varavīksnes
Gribi kā toreiz, tas ir easy, ye
Aizej un pasēdi misenē
Jo tagad mēs metam to sūdu ārā
Kopā ar to sekciju tumši brūnā krāsā

Piedz.