MANI SAPŅI (pied. Kristīne Prauliņa)
Mēs redzam foto un liekas, ka tā ir dzīve
Mēs redzam porno un liekas, ka tā ir dzīve
Mēs redzam klipu un liekas, ka tā ir dzīve
Mēs redzam reklāmu un liekas, ka tā ir dzīve
Tas notika tikai vienreiz. Liekas, ka tā ir dzīve
Tās ir tikai trīs minūtes, un liekas, ka tā ir dzīve
Tā ir veiksmīga bilde, un liekas, ka tā ir dzīve
Tas ir tikai mirklis, un liekas, ka tā ir dzīve
Mani sapņi? Raibāki kā tautastērpi
Es iedomājos to, kā nevergoju vairāk naudas dēļ
Iztēlojos to, ka vienmēr zāles pilnas
Redzu to, kā sanāk klipi tā kā mākslas filmas
Glāzē dzēriens diezgan dārgs
Sapņoju, ka pieder lietas, kuras gribu, bet nezinu tieši – kādas
Māja liela, tikai kāda? Nu, tāda kā vienmēr
Tu sapņo par lietām? Es par to, ka tās man pieder
Būtībā, es sapņoju par to, ka man ir pamatīgs konts
Bet vai tiešām esmu tikai mantkārīgs bomzis?
Parastais temats
Bet no šīs atbildes izlokos, it kā man ir plastmasas skelets
Jā, mani sapņi ir tik koši, redzi?
Bet, lai kā spīdētu, tie tomēr slikti ož kā meli
Būt bagātam un modīgam riktīgi vēl
Es patiesībā tikai gribu drošību un ticību sev
Es esmu nūģis, ne no krutām bandām
Bet varbūt attaisnoties vairāk nevaj’dzēs ar pāris štukām bankā
Mans reps ir vērtīgāks kā šmaras harēmā
Bet varbūt noticēs tam tik pēc uzstāšanās Arēnā
Es tikai gribu būt brīvs brīdī, kad ceļat komisijas
Un uz to tiesības paturēt tā, kā ceļu policija
Mani sapņi? kaut tiem pietiktu drosmes
Es sapņoju par to, kā piepildu tos