Pienāk rīts, mierā tīts
Un kad vienādības iemācītas
Tad pietā bīta ies tās rīmes
Jo biežāk stīva liekās dzīve
Un paliek jēls, kas liekās īsts
Bet tas nemanāmi kā ziemā krīts
Kad es domāju – „Kur palikusi jautrība?”
Man atbild kāda pajukusi draudzība
Viss, ko zinu – gari tusi, daudz cīgas
Un to, ka mums ir sajukusi valdība
Te slinki jaunieši, kas neko nedara
Izliek žūlti netā, jo repot nevar
Te lēta plastmasa pie zelta liekās īsta
Draugu skepse un vēlme pierādīt
Jauni stāri un biznesa klišejas
Neizdotas dziesmas, izmestas idejas
Mana vieta ir kaut kur starp šo visu
Starp ofisu glaunu un šo disku
Un to es nezinu, bet iztieku ar fokusu
Tādu, ka smaidu un izliekos ka pohuj

Mana vieta ir skolas solā
Vai arī jums blakām, ja kožat krogā
Kaut gan nāve iet roku rokā
Ar grādiem un pāris ložu somām
Nafig veselību dodu projām?
Ja es arī citas lietas protu bojāt
Nezinu, laikam ievelk masa
Jo man bieži kāds iedzert prasa
Mani ievelk šie pilsētu koridori
Savu vietu ieņemu tai cilvēku domino
Pārvarot tās krīzes spītīgi
Mainot visu ar sīku rīcību
Ar ģīmi pretīgu vai glīti spīdīgi
Nodzīvojam šo dzīvi līdzīgi
Pohuj, ko citi salasa karmā
Mana vieta ir tur – parastā darbā
Uz kuru reti ar patiku dodās
Kur pārdod preci vai fabrikas solā
Gatavojot tam, mani liek pa daļām
Un parāda kā dzīvot, lai tieku galā
Bet tirpu vietā es jūtu adatas
Nezinu, vai sistēmai būšu gana labs
Mana vieta ir starp jums, un jaušami
Viņa aizņem kaktus un sauc mani