Viņš turējās līdz galam, jā, spītīga sirds
Līdz pēdējā elpa nopūta dzīvības dzirksti
Gars beidzot brīvībā ir, vairs nav upuris
Tas izspruka no ķermeņa kā gaisa burbulis
Viņš nebij’ ne labs cilvēks,ne fīrer(i)s reiz
Bet tik tiešām viss notika, kā Bībelē teikts
Tā Kunga grāmatā viņš bij’ zem nodaļas LV
Un par saviem grēkiem galu galā nonāca ellē
Viņš negribēja mīlēt, labāk kaut ko pirkt
Un tagad dega liesmās par savu auksto sirdi
Viņš nepretojās, kaut bij’ savulaik tik bīstams
Jo beidzot saņemt sodu bij’ sava veida līdzsvars
Viņu biedēja dēmoni un katrs mazs monstrs
Tik skaļi kliedza, it kā tas būtu mans koncerts
Šeit neiesniedzās cerības un Dieva balss
Viņa rētās bēra sāli, kā pie pusdienu galda
Āda kļuva biezāka,viņš sprieda, kas tagad nāks
Bet ar laiku tikai pierada pie sarkanās krāsas
Tas deva mērenumu kā kokteiļiem sula
Redzēja velnu tik bieži, ka par kolēģiem kļuva
Viņš nospļāvās, kā varēja tik kļūdīgi spriest
Šis nav nekas, tikai kārtējā sūdīgā vieta
Viņš piecēlās, ignorējot dūmus un svelmi
Es to visu pieredzēju dzīvē, kur tad ir tā jūsu elle?

Piedz.
Kur tad ir tā jūsu Elle?
Kur tad ir tas mans sods?
Kur tad ir tā jūsu Elle?
Kur tad ir tā patiesība?
Kur tad ir tā jūsu Elle?
Kur tad ir tās visas atbildes?
Kur tad ir tā jūsu Elle?
Kur tad ir tā visa jēga?

Dziļi sarūgtināts, viņš nestaros, ja to palūgs
Viņš peldēja visumā, nevarot ar to saplūst
Kā laiva mierīgā jūrā ar zobenu uz borta
Nenoteiktība piešķīra robežu un formu
Peldot gar molekulām, no kurām Dievs uztaisīja te visu
Kā dzirksteles, atomi uzplaiksnīja un dzisa
Viņš to nespēja pieņemt, kā cirkuli abats
Viņu noķēra eņģelis kā zvirbuli – vanags
Viņš nonāca Ēdenē, kaut pirms tam tas nesanāca
Tās vārti spīdējā kā nošu raksts zelta krāsā
Viss bija pie Dieva balts, pie viena galds
Uz kura bija siers, piens, visa pietiekami daudz
Grēkus piedeva, vairs nebij’ sviedru vai auksts
Viņam pateica, ka tas ir ciešanu gals
Viss bija tik tīrs, jā, šeit šaufeļu maz
Mīlestība gaisā virmoja kā taureņu bars
Bet viņš pierada pie tā, tad viss pārtop par mīnusu
Un viņš vairs nesajuta mākoņu mīkstumu
Ja te nav ziemas, kā var sajust zaļu vasaru
Paradīze sāka zust līdz ar maņu asumu
Vairs nesaskatot starpību starp eņģeli vai Dievu
Viņš nospļāvās, kā ķeķeris ar prieku
Šis nav nekas, tikai jūtu paralīze
Es to visu pieredzēju dzīvē, kur tad ir tā Jūsu paradīze?

Piedz.
Kur tad ir tā jūsu paradīze?
Kur tad ir tā mana laime?
Kur tad ir tā jūsu paradīze
Kur tad ir tā patiesība?
Kur tad ir tā jūsu paradīze
Kur tad ir tās visas atbildes?
Kur tad ir tā jūsu paradīze?
Kur tad ir tā visa jēga?