Kad mēs būsim veci, būs tik labi
Vienkārši sēdēsim, visiem hujzin’ cik gadi
Neizliksimies par paraugiem lētiem
Pacelsim glāzi ar draugiem un viņu bērniem
Heiteri nesagaidīs, kad būsim zemes dzīlēs
Viens otram ieteiksim labākos ārstus, nevis dīlerus
Sajutīšu mieru biežāk kā stresu
Jo tava hujņa? Tiešām būšu priekš tā par vecu
Glauns auto, ja vajag uz veicīti vai tirgu
Jo kāds no mūsu mazbērniem būs izveidojis veiksmīgu firmu
Tie nebūs feikii, kas steidzina, lai mirtu
Visi sveiki, kā, kad mani bārā sveicina kā zirgu
Koncertos aizmirsīsies mums vārdi daži
Bet tas nekas, jo visi fani būs tādi paši
Joprojām teiks: “Tu pacēli latiņu tik tikko!”
Kaut visi teksti būs frīstaili, jo atmiņa klibo

Celsim glāzes par mums, celsim plānus par mums
Lai viņi kādu dienu paceļ stāstus par mums
Celsim glāzes par mums, celsim plānus par mums
Jo viņi kādu dienu pacels stāstus par mums

Piedz.
Jo laiks iet uz priekšu, un tas notiks arī ar mums
Es dzirdu, kā pulkstenis tikšķ
Un laiks paņems visu, kas ir bijis svarīgi mums
Es dzirdu, kā pulkstenis tikšķ
Un laiks iet uz priekšu, līdz viss kļūs galīgi tumšs
Es dzirdu, kā pulkstenis tikšķ
Griežas tā bultas kā mūzikas disks
Vari to lūgt vai to sist, bet tas nenāks palīgā mums

2x
Tāpēc pacel rokas, kamēr vari
Tev ir tikai viena dzīve, ko tu dari

Kad mēs būsim veci, vai tas būs ļoti drīz?
Vai es būšu noguris pa dzīvi?
Cik reizes būs jāiesāk un jāpabeidz tekstu
Kam man būs jānoliek ziedi, kurus kādreiz nesu
Vai jutīšu sāpes, to visiem vajag zināt, ko
Un lietošu zāles, kas tikai pagarinās to
Kā ar dziesmām, par kurām tik daudz tiku saslavēts?
Vai man vēl būs balss, vai šī valsts vispār pastāvēs?
Cik veiksies ar to, ka nevajag cīnīties un steigties
Vai pārcelšu visu pat tad, kad rītdienas sāks beigties
Bez sasniegumiem, par kuriem cik reizes es stāstīju
Laikam likšu cerības visas uz reinkarnāciju
Vai būs vēl dienas, kuras iemūžināt kamerās un prātos
Vai pārējās ir tikai tam, lai var kalendārus pārdot
Vai viss būs labi? Gan jau būs
Vai es to noliegšu, sakot, ka biju jauns un stulbs?

Celsim glāzes par mums, celsim plānus par mums
Lai viņi kādu dienu paceļ stāstus par mums
Celsim glāzes par mums, celsim plānus par mums
Jo viņi kādu dienu pacels stāstus par mums

Piedz.

Tagad man ir tricārs, vēl nav tā, ka vārdu trūkst
Viss ir OK, lai gan esmu pieļāvis vairāk nekā pāris kļūdas
Lai gan nav nekas nelegāli
Desmit algas dienas mainīja vairāk kā desmit gadi
Nejūtos vecs, kaut bija daudzas pieredzes
Es izguļos un jūtos kā no jauna piedzimis
Tik daudz vēl jādara, man nav pamata beigt
Mirst tikai pagātne, es esmu tagad un šeit