Ja Tu prasi, kāpēc es pie sarkanās stāvu
Un, kad radu, es esmu no standarta tālu?
Ja Tu prasi, kādēļ man nav parpalu dārgu
Un vairs pantos nerīmēju par savu krānu?
Kāpēc nekad netēloju demagogu bīstamu
Un autobusā vienmēr e-talonu pīkstinu?
Pat, ja laba dzīve sasniedz epiloga īsumu
Pasniedzu lirikas Tev ar Melikola īstumu
Kāpēc es esmu baigi piekāpīgs
Un cenšos nelūrēt uz krūtīm aiz pieklājības?
Ja prasi, kāpēc aicinu Tev popsu nepelt un
Pat, ja neskatās neviens, krokšus nevelku?
Es tev atklāšu, kādēļ man nav disenēm reps
Un vienmēr cenšos benčikus es misenē mest
Un radu trekus, kuri kā padibenēm kreks
Patiess pret sevi paliku pat videnē es, jo

Piedz. 2X
Kačāju karmu, es kačāju karmu
Es kačā -kačā-kačā-kačā kačāju karmu
Vai Tu kačā karmu, vai Tu kačā karmu?
Vai Tu kačā -kačā-kačā-kačā kačā karmu?

Es gribu būt ietekmīgs kā brīvmūrnieku klani
Un lai vienmēr autobusā būtu brīva vieta man
Un man nebūtu paģiras, kad es tukšotu bārus
Un vēl loterijā laimēt tūkstošus pāris
Es gribu vairāk nepiedzīvot nejaukas naktis
Un ballē mūža mīlestību nejauši satikt
Un pamēģināt īstenību, nejaukt ar sapni
Un ievēlēt te līderi, ko nesauks par zagli
Es gribu lētu pāri lielisku „Adidas”
Un lai eksāmenā trāpās vieglākais variants
Un lai mani nenodur uz ielas kāds maniaks
Tas viss, kas vajadzīgs – priekš kam man kadiljaks?
Un lai rokas ceļ, kas šo meldiņu dzird
Bet vai tā būs dzīvē? Vells viņu zin’
Bet daru tā, lai manās domās ir nulle gruži
Vai viss ir manās rokās? Nu, ne gluži – tāpēc

Piedz. 2X