Gribu visu dzīvot tā, kā pirmo reizi
Pīpēju pēdējo cīgu kādu simto reizi
Guļu kā zīdainis, tas ir rets brīdis
Pamostos no rīta tā, kā vecs vīrs
Mierīgi pasēdēt, nevis dzīres gribu
Jo izdzīvoju dzīves beigas savas dzīves vidū
Vai man pateikt visu, vai man piemānīt
Palaidu garām iespējas – vai tā ir pieklājība
Rakstu dāmai kā puika, ķeru baudu, kad klusumā
Eju uz darbu kā tīnis, pelnu naudu kā pusmūžā
Ja nav, uz kā rakstīt, varu sabojāt tapetes
Pagātne aiz manis kā supervaroņa apmetnis

Piedz.

Un šī kārtējā diena, stāv kafija ar pienu
Tu jau zini, visam secība viena
Man nevajag pārtiju lieku, dod pārtiku vieglu
Pat šī cīga pārāk spēcīga šķiet
Un es gribu visu vai neko, bez riska vai ar to
Man ir izvēle kā bērnība viena
Un es gribu teikt šoreiz visu, bet es beidzu to fiksi
Un šī ir kārtējā bēdīgā dziesma

Tu pieaudz, kad laika nav īsti
Kad saproti, ka viss, ko gribi, nav īsts
Kad Tu paej garām klonētiem bariem
Pat dokumentālās filmas ir no montētiem kadriem
Un noticu tiem vairāk kā uz īsu brīdi
Un uz to skatos kā uz īstu dzīvi, kā uz īstu dzīvi
Un es piepildu sapņus, kļūstu nerunīgs
Jo dzīve ir burvīga, un es esmu nīgrs
Un es noklusēju to, ko nepamanām
Jo es gribu būt laimīgs, bet pa savam
Esmu rets, jo no šitā izmūk daži
Dod pagruzīties tagad, jo vēlāk viss būs labi

Piedz.

Es skatos šovu, sēžot pirmajā rindā
Un par to pastāstu jums panta pirmajā rindā
Tas ir ģeniāli, varu nebūt slavenība
Jo nākamā dziesma, kas jāsaraksta man, ir mana dzīve
Es gribu visu, pāris nederēs
Sasniegt virsotnes, jo tur mani neredzēs
Gaidu, kamēr citi krūmos skries
Es gribu satikt meiteni, ar kuru jūtos viens
Cits tādā momentā rīs bulciņas un skums
Esmu čilā, man nav tādas funkcijas kā jums
Varbūt tāpēc likšos nejauks
Bet viss ir tik vienkārši, ka es pis to nedaudz

Piedz.

Reizēm manas smadzenes to nepavelk
Kā mēs saņemam naudu un mīlestību no šīs repa štelles
Pietāti malā kā siltu viskiju
Es nevis cenšos, latviet, bet pildu misiju
Ja ērtības gribās, bet ja uz riteņa jūtos
Tik labi kā tu ferarri, tad ferarri vērtība krītas
Viss ir galvā, šī nav bomžu nācija
Un man iet tik labi, ka Tev tā škiet kā konspirācija
Un uz kurieni Tu kusties fiksi
Vaj’g pacensties, lai kļūtu atkarīgs no tā, kas Tev liek justies slikti
Uz to no malas paskaties
Es pīpēju un dzeru tikai, lai mēs varam saprasties

Piedz.