[Zakarijs stāsta par sevi]
Es atnāku mājās un nometu somu
Tad pastāvu kājās pie toletes poda
Un tuvākie plāni ir atsēdēt dirsu
Te vai ārā un patērēt spirtu
Vilkt cīgas kā no rīta drēbes
Līdz pilnīgi ir norītas bēdas
Rokām, kas rakstīja modīgas tēmas
Tagad ir smaka un notītas vēnas
Viņi apdirsa kolīdz es bēru
It kā tie satiktu kroplīgu ērmu
Viņiem vajag nopietnas frāzes
Bet nejūt skilu kā nogrieztas kājas
Kad es nobliežu tiem kādu puspantu
Viņi lūr uz mani kā uz mutantu
Par spīti rīmes ellīgas metu
Bet aizgāju, jo nevar pelnīt ar repu
Bet es piekristu pamēģināt
Šito, ja piedzimtu Amerikā
Šeit viss iet tikai palēlināti
Džeki, kam pietika klasēs divās
Sēdēt valda, un paspēj izdrāzt
Manu tautu, un slavēt tik’ māk
Vecus saukļus, kas praksē izgāžas

Piedz. 4X
Eu, Zakarij, beidz lietot
Eu, Zakarijs, lūdzu beidz lietot

Kā tu vari teikt, ka viss tak jauks
Kad pilna pudele ir mans draugs
Kuces saka, ka man acīs ir ļaunums
Pofig, jo pudelēm arī ir caurums
Naudas jautājums čista nesatrauc
Jo man bērni dod visu dzeramnaudu
Nav laika bliezt lirikas repā
Un kā jums tēlot Xzibit’u kreklā
Tik dārgā, par vienu 3bit’u betlā
Tad lohi paliek ar ģimeni bešā
Un taisa scēnas ar žileti VEF’ā
Un šitie teica, lai beidzu mēģināt?
Jo esmu citāds kā teikums pēdiņās?
Viņi tā notēlos gadus pāris
Un tad viņi nožēlos savus vārdus
Un tad prasīs man varbūt uzmaukt
Kādu dziesmu, bet man būs uzspļaut
Kad miršu, domā, tad citi būs laimīgi?
Dzīvojot ar to, ka viņi ir vainīgi?
Viņi būs visītim psihiski saistīti
Līdz viņus fiziski sifilis mainīs

Piedz. 4X