Iekarošu pasauli (pied. Linn, Una Daniela & Edvards Broders)
Piedz. Linn
Jā, es iešu un iekarošu pasauli ar manu dziesmu
Manu dziesmu
Jā, es iešu iekarošu pasauli ar manu dziesmu
Manu dziesmu
Kādu dienu es iekarošu pasauli ar manu dziesmu
Manu dziesmu
Jā, es iešu un iekarošu pasauli ar manu dziesmu,
Manu dziesmu
Vai tas nav brīnums, ka mani gēni tika tālu
Pagāja garām vīrusi, visi bēru rituāli
Nomaina karus, slimības stilīgas fiškas, ugh
Katastrofu daudz, pārcietām pilnīgi visas, jā
Kaut izredzes izdzīvot zemas kā alga pedagogiem
Bet parādījām kā dominēt alfa predatoriem
Gribēja medīt mūs, bet nepietika veiksmes
Tagad stāv kādā muzejā – mūsu pirmais heiteris
Vīrusi čakarē kā sūda ilumināti
Uzbliežam konci, visi dabū pūļa imunitāti
Bērnu mirstība zema, patīk man mīnusi šādi
Bija tika viens Dali, tagad ir trīsdesmit tādi
Radošie gēni – visi, no drūmiem līdz prikolīgiem
Mantojumā nonāca no vienšūņiem un trilobītiem
Tādēļ redzi debesīs mani kā Lenonu vai Lūsiju
Spārnos pacēlos, negaidot uz evolūciju
Piedz. Linn
Reperis, latvietis, tā ir laba kombinācija
To nespēja novērst neviena okupācija
Miķis un vārdi mani – klubā detonācija
To nenovērsa neviena sūda deportācija
Mūsu mēle spēlē to, kam līdzi ballītēs kliegt
Sātans Staļinam ellē to visu klausīties liek
Neizmirām – vai okupē, vai sit ar pātagu
Jaunajiem tirāniem šeit komētu būs jādabū
Sanāk kruta, kad vārdus lieku, kā gribu
Hitlers juta, būsim labāki mākslinieki par viņu
Jo ir Dieva dzirksts un pirksts katrai poēmai
Baznīca celtu sārtus, bet tai ir jābūt modernai
Kari, genocīdi dzina būros, armijās
Jo despotiem mūsu skaņdarbi murgos rādījās
Tagad tie skan skaļi ar vārdiem, kuri atbrīvo
Mūs nespēlē pa radio? Mēs pārdzīvosim arī to
Piedz. 2x Edvards Broders, Linn & Una Daniela
Tu ieej klubā, uz skatuves kāds skaita rīmes
Un publika skaita līdzi – tu esi ielenkumā
Domā tas ir trends, ka šis projekts mirs
Jo ir lipīgi huki? Tas ir mūsu Trojas zirgs
Gribi tam pretoties, nemēģini to
Dziesma liek pacelt rokas, bet neatņem neko,
Kad tā tavā mājā iebrūk, naktī vai pa dienu
Ceļot kājās visus kaimiņus – nākam gandrīz ar mieru