Kurā mirklī skaitās, ka pārdod dvēseli?
Lai par naudu un slavu, tad pārtop svētumi
Tā kā atbilžu nav, man ir jāzog rēbusi
Vai pašam jāizdomā caur vēsu dzērumu
Jo robežu nav kā Eiropas Savienībā
Līdz atklāj sevi Akon’a sabiedrībā
Ellē, par to, ka feikoji attiecībās
Jo viss, kas padara laimīgu, izraisa nāvi
Vēzi, citus sūdus un izgaist ātri
Vēsi, cik ir kļūdas, lai tu nonāktu lejā?
Pasaku – „Huj zin’, ” un laižu nostāstus vējā
Vakar sadirsos ar māti, šodien nolaidu kreisi
Palasīju Bībeli un ar rīmēm nolaidu greizi
Pofig par ikdienišķo – tas ir garlaicīgi
Tāpēc domāju, kur būšu pēc nāves savlaicīgi
Jo tās okulta lietas šķiet interesantas
Un Led Zeppelin dziesmas šķiet izsvieš pantus
Par Sātana spēku kā par gaismas būtību
Nebrīnos, ka to sniedz caur skaistu mūziku
Vairākums neies, ja aicinās ar sāpēm
Sūdiem un tumsu, kas kaitinās ar slāpēm
Tāpēc tas viss ienāk mīlestības formā
Kura beigās beidzās ar īstu mīlu morgā
Alisters Kraulijs teica – „Dari to, ko vēlies!”
Viņš bija sātanists, kam nebij’ no kā slēpties
Tumšajā pusē ir cepumi un piens
Skils, kas beigās lepnumu tev sniegs
Skaidrs ir 1, ka ar pretrunām te biezs
Jo gaišā puse nedos cepuri, kad sniegs
Velns ir skaistāks par Dievu, tur tas triks
Parastās lietas var būt vietas, kur žurkas tiks
Lamatās, moš’ ceļš uz augšu ir savādāks
Kad karjera un bērni jau ir sagādāti
Pēc nāves attopies kaulu pagrabā
Moš’ jāpasaka – „Nē!”, lai galvu saglabātu
Ja ceļš ir tas, ko ar baudu sabradā
Sabiedrība, bet askēti bauda savvaļā
Moš’ es uzrakstīju reti sakarīgu sīkumu
Bet man ir sajūta, it kā parakstītu līgumu
Ar vēlmi dzīvot ērtu, mazsvarīgu dzīvi te