Andris visiem stāstija par pašnāvību
Kā mums nesanāks viņu panākt dzīvu
Ka viņš obligāti liktu malā dzīvi
Žēl, mums viņam nebija citu pamācību
Anna visiem teica, ka viņa ir resna
Es pateicu – „Nē,” viņa –„Zini, es esmu.
Mans džeks mani krāpj jau ar citu bez stresa!”
Viņa velāk piepisās un tika vēl nesta
Koļa gribēja būt spoža zvaigzne
Tagad Koļa dzerstās un logus taisa
A viņam bija talants un domas skaidras
A repā nav naudas, bet to tas gaida
Mazais Jānis nepabeidza skolu
Bet vēl šodien tepat steidz uz krogu
Bij’ darbs gaterī līdz nesabeidza rokas
Bet viņš nav vainīgs, ka nepaveicas, protams
Viņa dēla vienīgais piemērs ir tēvs
Kad viņš nāk mājās vienmēr ir vēls
Viņa prātā ir domas, kas citiem ir liekas
Bet viņš ir kā visi, kad iziet uz ielas

Piedz. 4X
Un tā mēs kustamies pamazām, pamazām
Un tā mēs kustamies pamazām, pamazām

Pēterim šī pasaule ir liela mīkla
Viņu sagrāva 1 mīla
Pat sāka rakstīt balādes vienu brīdi
Bet tā kuce sagāja ar biezu vīru
Žoriks šo zemi redz citādās krāsās
Vecis koļīja sliktāk kā drāzās
Bet brīžos, kad dzīve likās kā ārprāts
Jo nav mīlas, viņš trinās ap māsām
Nesen Voldemārs nodzina taukus
Bet joprojām jutās kā kroplis un mauka
Neviens to nezin, viņš dodas pie tautas
Paslēpjot faktu, ka viņš nopirka draugus
Bet patiesība paspīd nereti acīs
Reizēm izlien tie skeleti skapī
Tas mirklis, kad tie wannabe reperi atzīst
Vēlmi būt melniem kā debesis naktī
Tad uzvelk masku un ir gluži kā citi
Nevis cilvēks, bet mužiks ar bisi
Es domāju, bieži ejot tā gar masām
Kas ir šie ļaudis, kas stāv man blakām?
Nariks ar nazi, vai moš’ paziņas paziņa
Kurš nezin par mani, bet kam patika „Panika”
Bet tās likteņu līnijas ir nereti paslēptas
Un, tām pinoties, top DNS attēls