Stāvu uz vietas, bet sazin’, kur man domas nesās
Jādzer tikai divas glāzes, aizmirstu to pēc trešās
Tad visu pēc kārtas, jautā, kāpēc sadzēros, ko?
Jā, es varu daudz, bet tikai tad, kad atceros to
Kurš glāba, kad jumtu rāva no antisanitārām vielām?
Nezinu, atceros es tikai labi vārdus dziesmām
Viss bij’ kā vasarā, bet tagad tā tikai apreibina velns
Redzi to krāmu kaudzi? Jā, tas kādreiz bija zelts

Piedz
Atgādini man, kas es gribēju būt
Atgādini man, jo man idejas zūd
Atgādini man, kas gribēju būt
Atgādini man, kur ir izeja, lūdzu
Kas es gribēju būt, atgādini man
Kas es gribēju būt, atgādini man
Kas es gribēju būt, atgādini man
Kas es gribēju būt, atgādini man

Salauzt to, kas svēts ir tevī, situācijas var
Arī vērtības no bērnības šeit inflācija skar
Pamestas ir vecās istabas, it kā tur būtu radiācija
Grūti tajās soli spert, jo tur trūkst gravitācija
Vietas kailas kā kauli tev, kurām jāpiedod, ja sāp
Viss, kas īpašs, bija jāpiedomā klāt, varam kopā sākt
Kad vakaros visi blakus, un naktis tā kā gadu mijas
Varbūt es aizmirsu to, bet varbūt tā nekad nav bijis

Piedz.