Domas traucē gulēt, tas ir pamanāms
Kaut es bieži klusēju – man ir galavārds
Visu dzīvē uzspēt – tas ir pašapmāns
Bet te dzīvot vēlas daži pasakās
Jo šī pasaule šķiet imagināra
Jocīga, ātri maina visu tik radikāli
Nobīda prom no tevis to, ko gribi, tik tālu
Taisam vienu albumu, jo 2 ir dārgi
Rakstam maz, jo šķiet, ka būs sūds
Bet, ja sanāks, tad bliez uz blue tooth
Ja ir viģiks, tad liec uz Youtube
Bet tikai, ja rezultāts ies uz kū-kū
Un šajā brīdī man šķiet, ka būs, būs
Pat, ja fonā gīčas spiedz kā U2
Bērni nejūt, ka patiesi rūc būda
Jo tik daudz ir zīsts piens, ka lūzt krūtis

Piedz.
Šis ir „Inficējies EP”, tikai ar skilu
PKI? Nez’ kā tur tiku pa vidu
Man ir paranoja, veci, neguļu naktīs
Pohuj, es izraušos ar šo dzeju un papīru

Man bieži nepatīk tas, ko pats rakstu
Bet dzīve piš, vaj’g rast to atmaksu
Netici? Tad ņem acis un apskati
Ka visu šķiro, un ej pats uz atlasi
Un es vēl nesen pazinu pofigistu
Kurš zaga končas un apdirsa politiķus
Bet viņš sauca – „Kur palika policisti?!”
Kad viņam atņēma nariki prosta visu
Jūtos viens, šeit sēdēt vaj’g fiksi beigt
Bet kad draugi sauc ārā – „Ai, citu reizi…”
Rāda kāds savu bibi te kā sīks
Bet pirms brīža viņš šķita tik prātīgs
Katrā sēž tāds šiza, un tā trīc
Ja redz to, kas ir, ķipa, tik kārtīgs
Kad dzirdu bītu gribu lekt un ārdīties
Tekstus rādīt, sākt degt un vārīties
Un nav svarīgi vai reps, vai pālī dziedu
Tie ir celoņi un sekas kā kreks un bāriņtiesa
Brīžos, kad šķiet, ka jauns rīts nav tā vērts
Paldies Dievam par ausīm un balssaitēm

Piedz. 2X