Kam Tu Tici

Mūzika: Renalds Trakims. Ierakstīts studijā DDA 2014. gadā.

Es neko nezinu, vai vajag zīlēt šodien?
Vienmēr ticēt sev, kā tas dzīvē notiek
Ja domas noslīpē, rodas jocīgs spēks
Viss ir manās rokās, bet ko tas nozīmē
Nejautāju, kad laiku man nācās pavadīt klasē
Piepildīt savus sapņus, kā tas ir praksē
Es to visiem radītu, plus, citētu vēl
Kāda Bībele jālasa, lai ticētu sev
Meklējot tam jēgu, tika pavadītas stundas
Vai tā ir narkomānija, ja viss ir atkarīgs no mums
Ko saņemu es, ja manī pamazām pazūd niķi
Un, ja viss būs labi, vai visam tagad ir jābūt slikti
Ja sāk pienākumi zust, vai klāt tam pieliekams ir pluss
Un, ja viss ir izvēle, vai esmu pietiekami gudrs
Vai beigās būšu kā visi, ja daru, kā vajag
Un, ja viss ir iespējams, vai varu sākt tagad
 
Piedz.
Gribi brīnumus Tu, ēd to, kam tu tici
Bet saķer vīrusus Tu, dzer to, kam tu tici
Tu paņem līkumusTu, pīpē to, kam tu tici
Līdz aptver mīnusus Tu, patērē to, kam tu tici
Un gaidi brīnumus un Tu ēd to, kam tu tici
Bet paliek viss tik kluss, un Tu dzer to, kam tu tici
Bet te nav mistikas,jo Tu patērē to, kam tu tici
Jo Tu esi tas, kam tu tici
 
Brīvdienas un darbs ņem enerģiju no sirds tavas
Rutīna noved pie tā, ka vaj’g reliģiju vai simts gramus
Izklaidi lētu prasi, betvaj’g terapiju vai sirds drapes
Blenz uz iespēju bez reakcijas, jo Tu esi slinks tagad
Es tāds nebūšu, kaut dīda sīkas ķibeles
Kad „savilkt galus” Tev nozīmē tikai zīmēt pipeles
Daži bīda pat uz Tibetu, jo mīti izceļas
Man nevaj’g Bībeli vai vīdu līmeņus, vai likteni
Jo mēs zinām, ko darīt; nav skaidrs, kur Tu tiksi
Bet ir nauda vienmēr alum – vai tad tas nav burvju triks
Skrienot pēc nevajadzīgā, līdzināmies aitu baram mēs
Un atkārtojam to atkal un atkal – vai tad tas nav spēks
Ir citi ceļi, bet Tu mēģini padoties stresā
Tā ir jauna pasaule, kad redzi, kā darbojas vecā
Es neprasu, kā izspēlēsies mani gadi
Jo pirms dari labi, Tev vaj’g izvēlēties darīt labi
Pietiek vainot kādu,gaidot to, kad iemesosies spars
Man vaj’g piecelties kājās, kā katru rītu pieceļos uz darbu
Jātic savām idejām, jo, patiesi, šaubas man riebjas
Izturīgākam jābūt kā vidējā latvieša plaušas vai nieres
No tā nav jābaidās, bet drīzāk jāciena bubuli
Uz Ēdeni dodos ar ābolu pīrāgu kā ciema kukuli
Evolūcija manī, kas senāka kā paisumi
Mēģināšu paspīdēt ar dziesmu, pat ja skaņa lēnāka par gaismu ir
 
Piedz.




Top