Būtu brīvs

Mūzika: Noitro. Ierakstīts studijā "401" 2016. gadā.


Pozitīvas frāzes citēt ir jauki
Bet, kad pagalmā mētājās apgrauzti vistu stilbi
Mes iztēlojamies, ka tie ir cilvēku kauli
Mes tikai meklējām piedzīvojumus, piedzīvojumus
Nav tā, ka es kaut ko izpratu ātrāk
Pagalmā kādam nomira kaķēns, viņš to tur apraka
Es tam neticēju, un to izraku ārā
Es tikai gribēju zināt, gribēju zināt
Es pats kāpju augšā, negribu, lai nākat talkā
Bet, kad biju sīks, paliku viens mājās, lai spēlētu spēles
Man pēkšņi palika bail, un es sāku raudāt
Tikai gribēju dzīvot dzīvi, dzīvot dzīvi
Es tagad varu darīt to, ko nemācēju
Bet, kad pienāca pirmais vakars ar meiteni
Es tā uztraucos, ka man nestāvēja
Es tikai gribēju mīlēt, gribēju mīlēt

Piedz.
Ja es paņemtu to vieglāk, visu saliktu pa vietām
Tad patiešām es beigās būtu brīvs
Nevis atkal palikt vienam, beigās palīdz tas nevienam
Vai patiešām tad beigās būtu dzīvs?
Pie Dieva gali nav nevienam, tāpēc satinam pa lielam
Sakot, ka tikai tā būšu brīvs
Bija panika no dienām, bet tās palika par dziesmām
Varbūt es tikai tā būšu dzīvs

Piektdiena, man uz ādas parfīms
Dzeru tā, lai apstājas prāta darbība
Tērēju naudu un veselību, jo kāda starpība
Bet ar mani viss ir kartībā, viss kārtībā
Jā, no tām domām es pamēģinu atkauties
Neko nedaru, jo aprēķinu aplauzienus
Man būtu par visu pohuj, ja varētu to atļauties
Bet man viss ir labi, viss ir labi
Mana nauda klubam nekaitē
Es varētu piedzerties un izmantot iespēju
Izkratīt sirdi kādam, kuram nevaj’dzētu
Bet skaidrā man viss ir labi, viss ir labi
Šodien iet ārā? Vai nevaram rīt?
Nolieguma forma katram tematam līp
Bet, ja man būtu depresija, es to nepamanītu
Es to nepamanītu, es to nepamanītu

Piedz.

Tā ir mana dzīve, nekāds Džastins Bībers
Visi piš kaļārus, kamēr es mēģinu atmest pīpēt
Jā, Edavārdi pacels līmeni
Citu ceļu nepieņēmu pa šiem gadiem tā, kā acteks Bībeli
Tāpēc es pie miķa visus lieku kā toy’us
Un tad es braucu taksī mājās sapisies-paranojisks
Jo galva ir tā vieta, kur murgi tiekas kā kojas
Beigās gribu bliezt kā Tupaks, rakstīt dziesmas kā Bovijs
Jā, šis suds Tev piš prātu
Ieliec plejerī manu disku, tas sūds kļūs par ripzāģi
Ai, sūds ar izrādi
Jā, man nav dziļu brūču, bet būšu tik drūms kā pirms nāves
Parādos kā poltergeists
Un nometu karstāko sūdu uz bīta ar pokerfeisu
Nogalinu pūli, bende ar vārdiem
Pēc konča redzot līķus, aplaudēs par mani menti un ātrie
Visi gaida mūs kā kailas krūtis
Tik ātri repoju, ka dziesmas beigas nomirstu no gaisa trūkuma
Mani pielūdz un zākā
Joprojām underground’s kā zombijs, kas iesprūdis zārkā
Lai arī kādu sodu par to soli, pidarass
Vidējais pirksts gaisā, kā spoku fingerfaks
Saku, ko jūtu, bet reprezents paliek
Beidz uzvesties, it kā Tu būsi šeit pēc sešdesmit gadiem

Piedz.

Es gribu rakstīt, ar ko man sākt
Es gribu dzīvot, ar ko man sākt
Un to stāstu jau zināt jūs
Vajag uzrakstīt uz papīra, kāds es gribu būt
Bet, kad izlieku visas idejas, visas asprātības
Redzu citu cilvēku sejas, kā pirms pašnāvības
Vai Tu dzīvo manu dzīvi?
Un pie reizes – varbūt deal’o labu weed’u?
Jo varbūt pēc pusdienām es miršu
Pretrunīgs, jo tā varbūt uzskriešu sev virsū
Ko ar to visu darīt, kad shēmas nepalīdz?
Es sākšu to visu mīlēt, jo kāda jēga nīst
Dzīvē tā viss izkārtojās
Un, ja nevar neko mainīt, kāpēc par to vispār domāt
Es to sākšu mīlēt, bez diršanas saku
Beigšu rīkoties tā, it kā varu mainīt savu dzimšanas datumu
Un to teikšu skaļā balsī
Bet tam jānotiek šajā pilsētā, šajā valstī
Panākumi būs, ja Tu parādi un dari
Bet tam ir jānotiek ar to pagātni, kas man ir
Paskaties uz Boviju, tas ir dievs, ja man blakām noliktu
Viņš padarīja nāvi skaistu, bet tāpatās nomira
Es kopšu skaistumu, tas ir tas, kas paliek pāri
Ar to kas ir, jo kļūdas ir uzvaru mazie brāļi





Top